Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
No jūras putām...
Paceļas vilnis un nespēkā ļimst,
Izgaisdams piekrastes akmeņos, Aizslīd tam pāri purpura stāvs, Vakara blāzmas apstarots. Saule to rotā kā eņģeļa nimbs, Rokām vējš apvīt steidz šķidrautu. Vai līgani plīvojošs gulbja spārns Tur tiecas uz gaismēnas robežu? Izlaistos matos skalojas zelts, Pirmatnējs svētums vīd kailumā, Kad krūtis iemirdzas saulrietā Kā izkaltas tīrākā dzintarā! Nu tāpēc jau vilnis pēc viļņa ļimst, Nespēkā sabrukdams akmeņos. No jūras putām te noslēpums dzimst, Ko nākošais atkal drīz aizskalos...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|