Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
baltā pelēcība
zils debesu vāks
saltu dzidrumu staro domas iet un nāk bet neapgaro viss it kā sastindzis kā ledū kalts apsnidzis un izliekas balts bet es zinu tur apakšā pelēks gaida lai es to augšpusē ārdu lēnām kā kamolu atpakaļ tinu ar katru klusumā pateiktu vārdu čab un gurkst pelēkā čaboņa čabinās piebalso labinās apmierināti kā vēders pēc maltītes kurkst kaut piemīts ar pēdu vienalga pļurkst un pļurkst pelēks taču bez bēdu zem debesu vāka saltums pie dvēseles ķeras balts pelēkums plešas kurš pirmais sāka teikt domas svešas neviens vairs neatceras pelēki visi
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|