Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Smaržo ceriņi mazliet.
Ceriņi smaržo uz Tavas blūzes,
Mana bite vēlās dziļāk iet - Kur medus Tavs, Kur Tava siltā margrietiņa zied Vēlās mana bite, Bet pats es turu savu biti ciet, Lai gaida, kamēr nobriest ķirši, Lai gaida, kamēr uzplaukst reibinošie virši - Tur Tavs medus vilinoši salds - Bet bite mana ir mans malds - Kā viegls vējiņš aizpūš margrietiņas ziedu, Tā rīta brāzmas izklīdina viršu miegu - Tas maigais mirdzums Tavās acīs skaistajās Nav domāts man - Tu raugies pati savās iedomās... Tik trauksmainās, tik ziedošās, Ka mana bite aizrautībā manī skan, Bet Tavi ziedi paši sevi aplaimo, Un Tev mans kaislais tuvums neglaimo - Mēs neesam no viena ciema, Pēc siltās vasaras nāk ziema, Man būdā caurvējš sniegputeni dzen, Tu biji zieds - Bet pārāk sen... Vēl tikai ceriņi uz Tavas blūzes smaržo, Bet mana bite nepārdzīvo ziemu bargo, Uz galda ķiršu kompots sveču gaismā stāv, Aiz loga kupenas, Vairs bite nav - ir tikai pāvs - Ar savu asti dižojas un spalvām košām, Ar galvu maziņu un pilnīgi bez rokām - Ja nebūtu pie sienas plaukts ar mierinošu viršu tēju, Pie kompota klāt piedzert varētu vien skarbo vēju... Un vēl tie ceriņi, kas Tavā blūzē zied, Ļauj domu ziemai vasarā uz brīdi iet... Nu, lai jau zied! Ir jāļauj laikam pašam savos gumijniekos skriet, Te nav ko raudāt, nav ko asariņas liet - Ir jāņem tik tie Tavu lūpu ķirši ciet, Lai manas pāva spalvas ir Tavs prieks - Tad mirdzums Tavās acīs būs no manis, Tev nebūšu vairs lieks, Lai smaržo ceriņi Pat tad, kad kupenas, kad sniegs!...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|