Un vēl viena dziesma

Dzīvespriecīgi mažorīga
un ekliptiski ovāla
laimes elipse,
nogludinādama asos stūrus
ar aizrautīgām prāta spēlēm,
dāvājot izredzētajiem prieku,
pārskrēja rindām
ar tikko pamodušos bērna
pēdu dipoņu,
likdama radīt kaut ko
atkal un atkal
tik antimizantropu,
ka es
galu galā
sadumpojos, sprēgāju
un uz papīra sagūla
skābi - violeti vārdi,
kā negatavas,
pāragri norautas
plūmes...

Un tā nu vēl viena
dziesma minorā...
Piedod man,
pasaulīt baltā.