Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Beigu signāls

Reiz kādu rītu nomiršu
Un gailis dziedās himnu.
Un pūcei aste uzziedēs,
To tagad droši zinu.

No cirvja vāriet cienastu,
Ko kapā iekšā liet.
Un velciet kājās pastalas,
Lai var virs manis diet.

Tie tikai veci iemaukti
Būs bedres tumsā sviesti.
No augšas pāri smaidīšu -
Nu tur, kur debess griesti.

Ak eņģeļi un velnenes
Ar jums man kopā būt.
Par brīvu garu, ziedošu
Pēc nāves var tik kļūt.


Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2014-01-23 10:19 
Tad jau redzēs, ko ar Tevi izdarīs.
 laukroze  2014-01-23 10:25 
normāls procesiņš, tur arī lasīsim tavus dzejojumus..;)
 bariss  2014-01-23 15:18 
Tas negantnieks man te katru rītu dzied! Cik ta to Susuru ir uz pasaules?
 hefny  2014-01-23 21:24 
mjaaa, auksts gan, patiesi auksts, kājas salsts un tad šiādi meldiņi ģeld.... ;)
 Plaanpraatinjsh  2014-01-24 07:51 
Kaut ko jau izdomāsim.:)
 lasmaize  2014-01-24 14:34 
Gan visi tur tiksim
un pankūkas cepsim :)

Nebēdā,ceturtdiena,
gan nāks jauni
upurjēri vietā. :)
 Naktsvijole_es  2014-01-24 14:56 
[aizdomājas,par ko gan labāk vēlētos šais stāstā būt-par eņģeļi ,vai velneni]:D
 Susurlacic  2014-01-24 15:24 
labāk Viojlīt, būt velnenei , jo tad varēsi laboties :):)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?