Beigu signāls

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Reiz kādu rītu nomiršu
Un gailis dziedās himnu.
Un pūcei aste uzziedēs,
To tagad droši zinu.

No cirvja vāriet cienastu,
Ko kapā iekšā liet.
Un velciet kājās pastalas,
Lai var virs manis diet.

Tie tikai veci iemaukti
Būs bedres tumsā sviesti.
No augšas pāri smaidīšu -
Nu tur, kur debess griesti.

Ak eņģeļi un velnenes
Ar jums man kopā būt.
Par brīvu garu, ziedošu
Pēc nāves var tik kļūt.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2014-01-23 10:19
Tad jau redzēs, ko ar Tevi izdarīs.
laukroze	2014-01-23 10:25
normāls procesiņš, tur arī lasīsim tavus dzejojumus..;)
bariss	2014-01-23 15:18
Tas negantnieks man te katru rītu dzied! Cik ta to Susuru ir uz pasaules?
hefny	2014-01-23 21:24
mjaaa, auksts gan, patiesi auksts, kājas salsts un tad šiādi meldiņi ģeld.... ;)
Plaanpraatinjsh	2014-01-24 07:51
Kaut ko jau izdomāsim.:)
lasmaize	2014-01-24 14:34
Gan visi tur tiksim un pankūkas cepsim :) Nebēdā,ceturtdiena, gan nāks jauni upurjēri vietā. :)
Naktsvijole_es	2014-01-24 14:56
[aizdomājas,par ko gan labāk vēlētos šais stāstā būt-par eņģeļi ,vai velneni]:D
Susurlacic	2014-01-24 15:24
labāk Viojlīt, būt velnenei , jo tad varēsi laboties :):)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!