Vēl viena pankūka uz dzejas galda

To pankūku, jeb bļinu – treknu, lielu
Var uzlikt dzesēties uz svešām grāmatām
Tad palabgaršināt ar saldu vielu
Nu kā lai pretojas šīm baudas lamatām

Var piestrēbt kafiju, to sīrupsaldo draņķi
Vai vēsa piena krūzi laiski pacilāt
Met malā diētas un nesāc meklēt kreņķi
Nav vērts ar tādiem niekiem sevi mierināt

Tad pirkstus taukainos var nosusināt biksēs
Vai arī aizkaros, ja ir pa ķērienam
Un tas nekas, ja gulta skaļi čīkstēs
Kad iezvelsies tur pusdiensnaudienam

Bet sapņos tu joprojām cepsi bļinas
Un apkārt bērni lēkās – iedod arī mums
Tu teiksi – Klusu, draņķi, jāpaklausās ziņas
Un tā vien šķiet – būs vēl viens dzejojums