Par magonēm

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Zied sarkanas magones asfalta laukā
Gluži kā sirdsapziņas dvēselē melnā.
Tās uzzied un nokalst bez lietus trauka,
Vējš dzenā pa asfaltu magoņu pelnus.

Tev acīs skatījos- tukšās un bālās
Bez valgmes, asarām rūgteni sāļām.
Vien vaigos ziedēja magoņu rozes
Kā asfalta laukā- tik bezgala tālā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
VillijaL	2014-01-22 10:04
Kas tad nu??? Morālās paģiras pēc tiem medus podiem...
laukroze	2014-01-22 10:25
skumji gan..;)
forma1961	2014-01-22 10:45
Asaras nevajag gan-skumjas uzdzen
Susurlacic	2014-01-22 11:02
Naf naff Villij nekādu paģiru.. Ir tikai dažādi stāvokļi :)
DDT	2014-01-22 14:42
...vispār, roze metoties " uz nervu pamata"- jūtīgam mamzelēm...
assortina	2014-01-22 21:44
Lācīt, viss ir relatīvs - gan magones, gan asfalts, gan pelni! Pastāvīgs ir tikai medus pods! :)
Plaanpraatinjsh	2014-01-23 07:57
Hmmm?
bariss	2014-01-23 15:09
Nepareizs dzejoļa nosaukums. Jābūt - Aizmirstais ceļš:D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!