marts

autors: Dane [dzejoļi]

mani un tavi pulkstentiņi
sajukuši
tikšķ (vai pukst?)
pa diviem deviņiem
kad tādām siltām rokām
nopaijā man pieri
nu mums vairs nav
un nekad nebūs
miera

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
hefny	2014-01-21 21:51
Jauks, patiesi jauks.
lapsu_aacis	2014-01-22 04:22
peec taa eleegjiskaa ievada, shitais "nopaijā man pieri" bija kaa arj pucnazi pa riikli. unj viss. taalaak varj nelasiit.
klusaisMiileetaajs	2014-01-22 08:04
Pienācis laiks ieņemt bērnu. Nav ko tur brīnīties.
Plaanpraatinjsh	2014-01-22 08:05
Man arī nepatīk tā paijāšana. Kāpēc piere?
forma1961	2014-01-22 10:42
To dzejoli vajadzēja tikai no pirmajām 5 rindām,tad gan būtu labs
bariss	2014-01-23 15:07
mani un tavi pulkstentiņi sajukuši tikšķ pa diviem deviņiem kad siltas rokas noglāsta pieri nu mums vairs nekad nebūs miera

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!