Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pamalē tumsa
un saliecās vīstošās nātres ēna
sagriezies virpulī svelmains vējš izvirpo putekļu vāzes no karstas zemes pīšļu nāves trīspadsmit kliedzienos grieze pārcērt dzīslotu plīvuru gaismu pieber sārti taureņi un šauri liesmu diegi saauž ēnu un svelmi vienā nepārraujamā nejūtības žogā . nogrimusi pirmatnība aizbērtā akā pati sevī ieritinājusies sapņo . pamalē tumsa svaigi dārdošs posts dzīvinoši plūdi kā titāniska kristāla pilsēta pārsedz izkaltušo stinguma karalauku balsis pārpilda klusuma katakombas pārtrūkst vienaldzības telegrāfa vadi metro tuneļa sliedes izurbjas cauri sienām virziens pārvēršas eksplozijā . smilkst pieskatīšanu pret ķēdi apmainījis suns nātres saļimst bet aka jau zaudē pacietību un pamalē pumpuru lavīna tumst sienas pārstāj sarunāties un dārdoši klusē apokalipse dun ar šalcošiem soļiem vītušas nātres aizskalo pirmatnējs spēks vētras arkls pāršķeļ ķēdes atveras un izplaukst tumšziedošs karaspēks mirdzoši vizoši gaismu plaukstošs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|