Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tu aizej
tu aizej
sniegā paliek domu nospiedumi sasaluši glāsti aizmirsti pie malkas grēdas (būs kur lauskam spert) uz koku zariem izbārstīts tavs mirdzošais skatiens zīlīti mulsina kāds nosaka- cik skaista sarma bet tu neesi Sarma pat ne Sarmīte tavs vārds kā mūzika skanīgs kā lakstīgalas dziesma kā dievišķās atbalss pēdas bet es to neatceros es nepamanu arī domu nospiedumus tagad tie guļ sniegā varbūt pavasarī varbūt palos straumes tos neaizskalos un es satikšu viņus sapņos miegā žēl glāstu pie malkas grēdas kas mīt pieskaros tiem ar plaukstu bet sajūtu tikai aukstu ledainums iespiežas delnā izstaro uz plecu laikam esmu par vecu jo nespēju tos atsildīt vienkārši skatos kā sarma krīt (zaros draiskojas zīlīte) un vējā aizlido tavu acu zibšņi cenšos tos saskaitīt veltīgi to ir tik daudz laikam jau vajag aiziet lai pamanu ka biji lai atceros lai zinu zinu tu aizej pat zīlīti aizbaidīji
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|