Joka pēc par to pašu.

Ja ticēt varam horoskopam,
Katrs gads ir līdzīgs kādam lopam,
Un nākošais ,kā tagad dzirdam,
Būs ļoti līdzīgs koka zirgam.

Tas atgriezīs uz bērnīb’s mājām,
Kad biksītēs vēl iečurājām,
Un līdz ar sveču gaismas mirgu,
Mums Salatētis nesa zirgu.

Uz tā ,līdz sākām alu žūpot,
Mēs dienām mēdzām sevi šūpot,
Tad sapņi nebija par auto ,
Pat ne par augli neatļauto.

Uz zirdziņa mums gāja gadi,
Gan piedzima gan mira radi,
Un ,ja tā labi padomājam,
Viens otru mēs joprojām jājam.