Zirga gads , jel piesargies!

Es tevi nojāšu- mans zirgs!
Nav būtiski, ka pašreiz asti vējam cel.
Es uzlikšu tev dzelkšņu laužņus
Un uzšaušu, kad manīšu, ka zirgābolam sper.
Vēl pagaidām tu neiejāts,
Tu iedomā, ka viss vēl tikai priekšā,
Ka vari pliks uz zviedzot nātru laukos skriet.
Bet svaru kausos jau ir mesta daļa iekšā,
Cik ilgi vēl,līdz tava saule dusēt ies.

Es stāvēšu tai pašā vietā,
Kur čūskai galva noripoja nost.
Un nāksies arī tev gar manīm paskriet,
Tas būs tavs mūža neglābjamais posts.
Jo zirgos nodzītos, kad saule salā noriet,
Mēs kolektīvi svinot, šausim atkal nost.