Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
“konfeti”
Es nesatrūdu celibātā,
Kaut nomiris un viss man stīvs, Pie dzīru galda svētkiem klātā, Es sēžu paradīzē dzīvs. Šeit sniegpārsliņa sitas rūtī Un skaņa skaņās nomaldās, Bet vecmāmiņa kailām krūtīm Ar Dievu staigā ķekatās. Briest kokos banāni un mango, Par ūdeni šeit pārtop vīns. Kāds mani nodejo kā tango, Līdz apklust vecais klavesīns Nāk visi mani tagad uzrunā- Kur mana dvēsele mīt straujā? Vai esmu tikai Dievam padomā, Un mana dvēsele vēl viņa saujā? Cik labi ,ka ir paradīze. Nekas nav gudrāks izdomāts. Šeit ,pat ,ja esam tikai vīzēs, It visiem cilvēkiem labs prāts. Un tā es arī labā prātā, Jau it kā ne ,bet tomēr dzīvs, Tā lēnām trūdu celibātā, Kaut jūtu kaut kas man ir stīvs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|