Mīļotai sievietei

autors: ugunsieleja [dzejoļi]

Upes krasts, saule jau riet
Viegls pavasara vējš, meldrus liec
Ūdens čalo, putni dzied
Un sapņi, sapņi, tie sapņi

Pakalnā sieviete stāv,
Raugās tā tālēs, vējā tai mati pland
Par ko domā šai brīdī?
Par dienu, kas pagājusi, par rūpēm, kas sirdi spiež?

Nē, nē, ... Nēēē!
Par pavasara vēju, kas paceļ spārnos
Par ūdens zilgmi, kas nomierina,
Par saules stariem, kas mīļi silda.

Es esmu brīva, kā vējš,
Mana sirds mīļa kā saules stars,
Mana dvēsele tīra, kā avota ūdens
Tāda lūk atbilde skan...

Pakalnā sieviete stāv,
Raugās tā tālēs, vējā tai mati pland,
Sapni, sapni piepildies...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Cerinju_Peeteris	2013-12-21 08:01
BSA
Melizanda	2013-12-21 08:51
Tur pāri viņā krastā, Stāv visā staltumā, Tā krēpojās un spļaudās, Tā mana mīļākā! (Folklora no Straupes pag.)
lasmaize	2013-12-21 09:34
...spārni, brīvība, sapņi... bez burvju nūjiņas nekā ? :)
BAMS	2013-12-21 09:55
pavasara vējš neapzog par to paldies
lapsu_aacis	2013-12-21 14:14
1. acaas lec komatu bezjeega 2. 1 panta ritms unj taa beSceriigais nobrukums jau pie 4. rindas unj tai sekojoshais nominatiiUs, gjenitiiUs, purjgatiiUs. 3. nespeeja notureet sakaamo, nesapurjgaajot to arj iestarjpinaajumiem no citas uooperas.
ugunsieleja	2013-12-22 11:06
Paldies par komentāriem. Pacentīšos ņemt vērā ieteikumus. Mācīšos...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!