Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
.... sevi uzrunājot.
.... sevi uzrunājot.
Veros kā vakars Rimti un lēni ar klusumu saldumu dozē Un pelēku mieru dienas noskaņā tumst. Tā ap pusdienas laiku novakarē. Maz pamazām bezsniega pārdomās Māju logos gaismiņas gail. Ir pavisam klusi . Viss rimis. Vienatnībā Tumsas atnākšanai Sirds oglīte gail. Un nemaz nav bail, Kad Rati Greizie uzrunā un Strēlnieks bultu tver, Kad Pilnmēness vedina pastaigā Uz sniega atnākšanas lielo jundu. Ir laiks. Ir visam laiks. Tik lielā un pelēkā klusumā Ar daudzo zvaigžņu čukstiem Zem sniega pārpilnības gaidībām Ar degsmi sirdī un prātā Sarunu ar sevi sāku vest. Pilni rati nošķiebjas greizi Uz Piena Ceļa domas un lūgsnas vedot ik reizi. Grūtumi dažādi, savu sevi uzrunājot , Celt, Vest, Nest. 2013.12.15. E (c)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|