pēdējā revolūcija

viņa pēdējā revolūcija
pieslieties no tās baltās gultas
un paraudzīties kāds skats
tur aiz tā slimīcas loga
aiz tām zilganpelēkajām sienām,
māsiņas atnestā traukā
izspļaut ar asinīm lēni dzīvi
to kas bija
to kas varēja būt
to kas nebūs nekad
viss kas noslēpies
māsiņas līdzjūtīgā skatienā
mūžīgā nakts
un tomēr viņš piesliesies
lai arī sen patiesību zin
aiz loga ir siena
aiz loga nav nekas
citi gulšņā savos dīvānos
un nepieslienas augšā nekad
dzīvo citu ilūzijās
vergo citu pasakās