Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atbilde neesošam jautājumam...
Vai sapnī zvanu mirušajam?
viņš neatver acis laikā Es arī divreiz jau nomiru , dēļ savu zvanu skaita. Es redzu, kā mana ēna ceļas un iet bez manis . Virziens tai Saules pulkstenis un pēdējā zvana skaņa. Derviša dejā griežos , gribu jaukt pulksteņa gaitu, jo zinu –pēc stundām divpadsmit , tas apturēs savu skaitu. Pērkonkrustu zīmēju gaisā kustībām asām un lauztām. Ēna aizslīd pa iņ-jaņ līnijām, maigām un kaislām. Lai piedzimtu, jābūt tikt ieņemtam. Lai padzertos, jāgrib slāpt. Bez ilūzijām nav atklāsmes, Bez haosa – virziens, kur kāpt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|