Uz sliekšņa

Ir pagājis gads...bet varbūt divi,
Es stāvu tur pat un gaidu uz dzīvi.
Vai palikt uz vietas vai soli spert
Kurš parādīs ceļu, kurš durvis vērs?

Bet atbildes nav, vien klusums mēms.
Tikai klusi kāds čukst: "Šeit palikt nav vērts.
Tev, draudziņ, ir jāiet, kur saule spīd,
Šai miglas valstībā tik rēgi klīst.
Drīz šeit garām ies nākamais reiss
Uz dzīvi, par kuru tu sapņoji reiz.
Visi tev teica, ka tās pasakas vien
Un atkal tev galvā muļķibas lien.
Bet tu ieķeries krēpēs sapņiem saviem,
šaubas noroc zem kapakmeņiem.
Mosties, draudziņ, ir pienācis laiks
Pielikt punktu šai mūžīgai gaidīšanai."

Ir pagājis gads...bet varbūt divi,
Es stāvu uz sliekšņa jaunai dzīvei.
Es tveru rokturi maigi un klusi...
Tu paver man durvis no savas puses.