Tā viņa tuvojas

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Kā ēna, saules nesaprasta,
Kā vējš, kas notis neatzīst,
Pār galvu tavu aiztrauc lapas,
Kad zemei dubļu rētas dzīst.

Uz sliekšņa ziema, baltām rokām,
Virs galvas pelēks mākoņvāls.
Kaļ dzenis likteni sev kokā,
Jo tā ir viņa dzīves sāls.

Nāc,ejam skatīties tur kalnā
Kā māju skursteņi bez mitas kūp.
Tev rokas apsārtušas salnās
Un vaigos sala skūpstus jūt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lasmaize	2013-11-08 11:10
Salstošās rokas, kam citu nevajag, tās pašas stūrē ziemas sniegu. Laimīgie roņi, kam malkas nevajag, tie peldas rudeni un ziemu...
forma1961	2013-11-08 11:19
Labs.
Plaanpraatinjsh	2013-11-08 11:21
No dūmu vērošanas jau siltāk pašam nekļūst,bet darīt var.
Susurlacic	2013-11-08 14:33
vai atceries PlP,kā pasakā lapsa cepa vaboli ugunskurā, kas bija upes otrā krastā??
klusaisMiileetaajs	2013-11-08 15:50
Jā, šitais labs gan...
baalzams	2013-11-08 18:33
smalks gabals..:)
bamvirs	2013-11-08 21:25
Cik sūri garšo katrs vārds un katrs stāsts no dzīves - patiess. Paldies, ka beidzot noņemts lāsts, = visskaistākās ir rozes vīstot.
bamvirs	2013-11-08 22:02
Man forma 1961 ir gara radiniece laba, tās vērtējums ir iss un skaidrs. Dzejniekam ir adatveida daba.
assortina	2013-11-08 22:25
Skaista glezniņa! Tāds apsarmojis rīts. Man patīk!
jeep2	2013-11-09 10:40
Labs.
Burve77	2013-11-09 13:10
patīk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!