Greizsirdīgā pasaule

Greizsirdīgā pasaule:
Manu raibi košo sapņu papagaili norija.
Nu acīs salst sniegs, ir pazudis prieks,
Pār pelēko lauku spalvas vējš aiznesa.

Greizsirdīgā pasaule:
Ilgu sveci apdzēsa, kas tumsā liesmoja.
Nu sapņi zuduši, kā sniegpārslas kusuši,
Kā bērza tāsis- tie pelnos tapuši,izdzisa.

Greizsirdīgā pasaule:
Savu nikno muti plaši vērusi, sacīja:
Tev nebūs še tiekties, pēc zvaigznēm sniegties
Ikviens, kas to darīja, tukšumā pārtapa.

Greizsirdīgā pasaule:
To visu teikusi apklusa, savu muti aizvēra.
Visapkārt nekas - ne tāds dzīvs, ne miris,
Gan ilgas,gan sapnis, gan cerība-visi sabruka.