Stāvošs letiņ

Stāv skumīgs latvietis
Stāv kūtes pakaļgalā.
Stāv izbadējies nabadziņš
Ar muti vērtu vaļā.
Jo nestāv mūsu nabagam
Nevienā bikšu galā:
Ne dolāri, ne eirīši
Tik parāds degungalā.
Par to, ka zemi nopircis,
Par to, ka māju cēlis,
Par to, ka nodokl maksājis
Par to, ka gājis vēlēt.
Nu nestāvēs tas mūžīgi,
Kur stāvumu tam rast?
Tas gāzīsies uz kuģpakaļ,
Lai jaunu dzīvi rastu.
Kas zin, vai citam labāki
Būs stāvēt mūsu malā.
Gan izdomās mums valdība
Kā pliku ģērbt to salā.