|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | soļi liedagā
 
jūra pēc vētras tās slieksnis ir tuvu bangas veļas tālumā aizslīd zvejnieka laiva (vai varbūt kāds noklīdis valis no lielā bara) smilšu vērpetes pieklust soļi liedagā te ir - te nav (kāds blakus stāv) pazūd mirklīgumā tik skaidri zinu ka bija bet pierādīt nespēju to vairs neko kā reiz bijušas jūtas kā vārdi kad tie vairs nepazīst savas lūpas mazliet salstu vēsajā jūras elpā .. un ceru ka Stokholmā līst (tur pagātne aizmiršanai nolemta klīst starp jahtām un velosipēdu ganībām) bet tālums samazina kā melns punkts šaipus krasta es stāvu (ar zaļu šalli ap kaklu vējā) novembris iekrāso debess atspulgu mijkrēslī kāds nodzēš gaismu mazliet kā taustoties pa tumsu pārnākot uzvāru tēju ieskanas vijoles stīga kad spēlē tu atspīd dziesma manā krūzē ar liepziedu smaržām miers ar pūkainām ausīm klusi pielavās ieslīd starp burciņu aveņu ievārījuma un mums 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||