Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nu arī mans...
Dārzs tumst mierīgs un kluss,
kritušie āboli apglabāti kopā ar lapām dus. Laiks rit gausi, pat stāj, smagi ar nopūtām rudenīgām egle ar zariem māj. Rozes bezvējā trīc, dejojot sapnī ar pavasari, zarus pār taku liec. Galds nu putekļiem klāts, atceras dejošās sveču liesmas, vakara tējai kad stāts. Aizslīd, pazūd kāds stāvs - tā tikai kustošo zaru ēna, iedomu fantoms blāvs. Gaišās dienas ir prom, zālē, kur saule tad rotaļājās, atmiņu driskas vien. Dienu un nakti ar mani, mīlēts, sāpēts, tik dārgs, sapņu un ilgu apvīts - salauzto cerību dārzs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|