Mūža liesma

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Dzīve kā sveces liesma:
Starp dažādiem vējiem, kas pūš.
Ar salnām, ar vētrām un lietiem:
Tā aizrit, tā izdeg viss mūžs.

Kad rudeņos salnas sāk sprēgāt,
Kad viesulis skursteņus plēš,
Zūd siltums no sveces, kas dega,
To līdzi rauj mūžības vējš.

No vaska, kas pamatā svecei
Un dzīvības kūpošās dakts,
No svečtura norit pa lāsei
Un iestājas bezgala nakts.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
DDT	2013-10-30 18:26
dzīve nebeidzas ar fiziskā ķermeņa nāvi! [ tā ezotēriķi apgalvo]
kwazimorda	2013-10-30 18:31
Foršais.
Plaanpraatinjsh	2013-10-30 19:05
Par to mums atkal jāie.....
vanadziene56	2013-10-30 21:34
Gadalaiks caurauž dzejoli, jā, pavasarī šis dzejolis nebūs aktuāls... :)Pašlaik tieši laikā-pasvītro saikni starp cilvēka aiziešanu un dabas gatavošanos atpūtai...
klusaisMiileetaajs	2013-10-31 06:45
Lūk, no tādiem kā DDT arī izceļas visādi spoki!
forma1961	2013-10-31 11:34
Un iestājas bezgala nakts-polārānakts-šausmas.
assortina	2013-10-31 17:33
Bezcerīgs lācīc! Bet dzejs smuks!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!