Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Aizejot
Nātres sen jau novītušas
Vēji smiltis griež. Saules puķes sastingušas Gurdums zemē spiež. Arī tavās acīs zilās, mākoņēnas redz, Arī tavu galvu sirmo, rudens lapas sedz. Atnāc klusā lauka malā Zemi sarma klāj. Vēl jau tāla kalna galā Gulbji spārniem māj. Arī tavās acīs zilās, mākoņēnas redz, Arī tavu galvu sirmo, rudens lapas sedz. Dzīve skumji galvu noliec Acīs rūgta sāls. Tik daudz taku bija noiets Nākamgads tik tāls. Arī tavās acīs zilās, mākoņēnas redz, Arī tavu galvu sirmo, rudens lapas sedz. Nebūs, nebūs atvasaras Pelēks lietus līst. Nebūs jauna pavasara Kurā rētas dzīst.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|