sermuļa sapnis

Kad es par Tevi domaaju,
tad gribas saakt man dzejot.
Kaa apmaats apkaart staigaaju
un kaajas pashas saak man dejot.

Tu esi mana iedvesma,
Tu esi mana muuza.
Un te nav vietas sarkasmam,
jo pirms tam man sirdii bija ruusa.

Tu esi gaishais saules starinshj,
Tu esi labais maajas garinshj.
Tu manii juutas iekveelini,
Tu manu sirdi aizdedzini.

Es nezinu,kas manaa sirdii daraas?
Kopsh satiku es tevi-man taa vaaraas!
Kad staavu juuras krastaa-redzu Tevi,
un labpraat blakus iedomaajos sevi!

Tavi mati ir kaa ziids,
kas no daargiem zelta diegiem tiits.
Tavas luupas ir tik maigas,
Tavas acis ir tik dailjas...

Man liekas sajukshu es praataa
un pakaarshos es koka kaataa.
Luuk taads man ir(a) paardziivojums,
kaa don Kihota piedziivojums.

Man Tevi atkal gribaas redzeet
un taapeec teikshu es Tev taa-
Es Tavu balsi gribu dzirdeet,
bet pagaidaam-ATAA!