Sirdsšķīstums.

autors: Reizija [dzejoļi]

Kāpēc man šī dzīve liekas skarba un grūta?
Jo redzu citu acīs tikai asaras plūstam;
Varētu tik nevainīgi uz brīdi apstāties
Un ieraudzīt to visu,kas apkārt netaisnīgs-

Mazais puika vārtrūmē nespēj klusi gaust,
Tas mīlestību gaida, nagus sācis grauzt.
Noplukušās drānās, izmisīgs tas klanās,
Bāgātību negaida, tik siltās, mīļās mājas.

Netālu no baznīcas pamests kucēns klīst,
Tam sāp, jo saimnieki to prata tikai nīst.
Man vienmēr gruti paliek,garām ejot, pamanot,
Saprotot,ka visus viņus nevaru pabarot.

Dīgt un sīkt mēs visi labi mākam.
Tomēr ne visiem redzam laimi pretīm nākam.
Lai izdzīvotu,katram jātiek pāri kalnam savam,
Tomēr neaizmirstam-daudziem padot roku arī varam.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
bruunais	2013-10-19 15:39
Ļoti cilvēcīgs dzejolis. Kaut kāda daļa vainas jau ir arī pašos cilvēkos. Bet palīdzēt vajag.
klusaisMiileetaajs	2013-10-20 09:36
Žēl, ka smukā dzejniece nav profīlā savu bildi ielikusi. Bet par dzejolī aplūkoto teikšu tā, ka dzejniecei nevajadzētu vienmēr tik ļoti līdzcietīgai un laist caur sevi visas pasaules skumjas, uzņemties, kā saka, citu vainu, izdedzinot sevi, visiem mēģināt palīdzēt. Nu, varbūt vienīgi tam mazajam puikam(var gadīties - pēc gadiem Saeimas deputāts!), kurš vārtrūmē pašapmierinājas, var līdzēt. Bet tikai tad, kad pašai paliks 18! Bēt līdz tam klausi vecākus, skolotājus un labi mācies!
Plaanpraatinjsh	2013-10-20 10:13
Nav jākļūst par pasaules lāpītāju,lieka spēku izšķiešana,jaunībā ir daudz interesantākas lietas ar ko nodarboties,lai paliek Bībele vecumdienām, pasaules problēmu apcerei.
lapsu_aacis	2013-10-20 16:49
chau dienasgraamatinja, nvienC mani neklausaas, a man gribas visiem pateikt, ka visi viji irj vienaadi! ja mann suudiigi,taatad, visiem suudiigi, ja es TAA domaaju, taatad VISI taa domaa. izdomaaju, ka rakstiishu dzeju. es to protu! rakstiishu par tiem visiem, kuri visu visur vienaadi!
_deggunnoiser_	2013-10-21 21:56
Kad mazais puika vārtrūmē sev nagus grauž, Mēs varam savu, SAVU roku viņam padot! (Bet, vispār, dzejolītis sirdi gaužām lauž - Mjā, nagu maz, bet izsalkušo daudz...) :(

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!