Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Džentelmenis rudens vakarā
Kā kuce no ķēdes, skrien norāvies vējš,
Kā ērzelis badā pēc ķēves miesas. Uz augšu rauj jakas, plēš apkakli spējš, Tad drebina augumus resnos un liesos. Bet man ir labi, kad kamīnā kuras, Kad slapjums lēni pār logrūtīm krīt. Vēl brendijs lielajā glāzē turas, Pat malkas pietiks šodien un rīt. Ei slapjie, netīrie, klaidoņi tumsā, Kam vēji jauc prātus, bet matus ceļ: Meklējiet patvertnes vārtrūmēs klusās, Kad viesulis lapas pār pasauli veļ. Es sildīšu vienu, kam grūti no dabas, Kas aukstuma varā kā paparde trīc. Tai roku likšu uz trīcošas nabas Un sildīšu maigi līdz sarkans aust rīts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|