Meitene no Čaka ielas!

Naksnīgās pilsētas ielās
Logos gaisma jau dziest
Meitenes slaidām kājām
Pa šaurām ieliņām klīst!

Tikai naksnīgos klubos un bāros
Jautras dziesmas iekšā vēl sauc
Aiz aizslēptiem aizkariem telpās
Rit spēle par dzīvi, ko sauc!

Vientuļš klaiņoju es Čaka ielā
Mājup doties man negribas vēl
Kaut darbdiena sen ir jau garām
Un naudas man nav, kā visvairāk man žēl!

Vakar sastapu meiteni jauku
Gribēju viņu jau bildināt
Tikai sirds man čukstēja priekšā
Tā nebūs īstā,
To nelaid sev sirdī iekšā!

Atteicos tomēr tam ticēt
Un šovakar klīstu es še
Gaidu meiteni slaidām kājām
Lai vēlreiz ar viņu satiktos te!

Vēl jau laternas spīd
Mēness pie debess krīt
Gaidu Tevi tai vecajā vietā
Vai vēlreiz atnāksi Tu!

Lai vēlreiz man uzsmaidītu
Šai brīnišķā vietā
Šaurā ieliņā gaidu,
Vai vēlreiz atnāksi Tu!