Es stipri līdzinos pats sev

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es stipri līdzinos pats sev:
Tāpat kā čiekurs egles zaram,
Tāpat kā zīle ozolgalā.

Es esmu līdzīgs dzintaram un sveķiem,
Vai varbūt rūsas plankumam uz bleķa,
A varbūt aitai, kuras vilnu redzam deķī?

Es stipri līdzinos pats sev:
Tāpat kā lietus lāse okeānam,
Kā galds, kas līdzīgs dēlim plānam.

Tu tamdēļ mani nepazīsti.
Tu neesi skatijies man vaigā,
Jo stidzis priekšstatos man apkārt staigā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
forma1961	2013-10-11 14:21
Salīdzinājumi labi.
klusaisMiileetaajs	2013-10-11 15:59
Sev līdzīgs, jā, bet Ļipmaņu Kirovam arī! :)
Plaanpraatinjsh	2013-10-11 19:07
Man vairāk atgādina Šķēli vai pat Krištopānu.:)
jeep2	2013-10-11 21:52
tas ir vislabaakais ,kas var buut- liidzinaaties pats sev.:)
assortina	2013-10-11 23:55
Varbūt Lācim līdzīgs?! :)
asaispuisis	2013-10-12 09:54
Līdziks Dombrauskam.
tavssargs	2013-10-13 16:25
Lācs ir līdzīgs Burvei.
lasmaize	2013-10-17 16:56
jeep, vai tas nav daudz garlaicīgāk - visu jau uz priekšu zināt, visu laiku viens un tas pats, labāk tak Šķēlem līdzību rast. :))))))))))))))))) Krištopāns neder - baigi garš.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!