Gūstekne nomoda sapņu valstībā

Gūstekne nomoda sapņu valstībā
(Ar austrumnieces stāju un caurspīdīgi tumšā parandžā)
viņa
Bezmiega tuksneša karavānā
Lēnām šķērso seno Zīda ceļu
Zem baltās saules
Kur smilšu katedrāļu mirdzošie pīķi
Uzzied un izzūd mirklīgumā
Vējš pludina smilšu mandalas
Neapjausta trauksme
Kā mirāžas plauksta
Pāri klājas
Sievietes valstībā
..

Tuksneša oāzē uzzied sārta puķe
Pustraks ceļinieks iesnaudies
Sirreālu fantāziju mozaīkās
Smejoša ķirzaka pārskrien
Sapņotāja ēnai
Nozibot cauri krāsainai elpai
Te straujai te lēnai
Līst svelme
Pār zudušo ceļotāju
(tikai atmošanās to var glābt)
..

Viņa klīst
Iemaldās
Paspēj
Putekļu vērpetes lēnām rimst
Smilšu pulksteņa pēdējie graudi aizplūst
Pusnaktij pāri
Kaut kur tālu tālu
Pārvēršas par okeāna sāli
Pamalē izdeg zvaigznes
Līdz rītausmai vēl simtiem tūkstošiem miljoniem smilšu graudi
Atrok no pamošanās ceļotāja snaudu
Liegā vijīgā melodijā
Atsedz hipnotisku baudu
Klintis izkūst un ļimst
Samtaina blāzma dzimst
..

Esmu miegaini silta
No karaļvalsts MANNENĀKMIEGS karaliene
Vēl šonakt tevi kronēšu par karali savu
(..un paļāvīgi klusa ieritinos azotē tavā)
Iemigšanas svelmainā atmodināšanā
Pavedinošas cītaras melodijas
Maigi vulkāniskajā izkusušo smilšu lavā
Plūstoša