NDZ - My way* (pa vertikāli (ļoti netīrs -pretīgs, bet toties par garu))

aizraujas elpa
tas urīns smaržo kopā ar alu
ap mums klausofobiska telpa
ar apķēzītu plastikātu gar malu
mēs esam liftā
lai brauktu uz devīto stāvu
it kā pie tevis
bet kas to devis
kāds atslēdz strāvu
iestājas tumsa
bail pieskarties netīrām sienām
aromāts nepanesams

tā strāva dažreiz mēdz nebūt dienām-
tu saki – dirsā mēs esam

mirkli klusējam
tad augumi plok
salīp kā elektrizēti
mēles alkatīgi otra siekalas lok
un ir jau vienalga ,ka tik lēti
es steidzos, tavu apģērbu tvarstu
ir jāvar noraut kas traucē un lieks
plaukstā sajūtot krūtsgalu karstu
asinīm bangot liek dzīvniecisks prieks
tu ļaujies ,atdodies ,viss ir gūstams
slīd plaukstas zem biksīšu zīda
tur tavi gurni manus pirkstgalus gūsta
un arvien dziļāk tos bīda
krīt apģērba daļas ,zūd tumsā tās aklā
uz kabīnes grīdas, ko piemīzis kāds
tu abām rokām ķeries man kaklā
un apvijies apkārt kā liānas stāds
sajaucas ķermeņi, sviedri un smakas
grabēdams izlokas kabīnes skārds
un, kad miesas auļo kā trakas
gaisu piepilda juteklisks smārds

pēkšņi radusies gaisma
liek neveikli novērst skatus
paslēpt vaigus sārtos
rokām apģērbus ,matus
steigties drudžaini kārtot

lūk ,jau grabēdams
arī lifts augšup brauc
vajadzētu ko teikt
bet –
es taču vēl nezinu
kā tevi sauc

* Mans ceļš