Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Asociatīvas plaiksnas patiesā sirsnībā
es palikšu svešinieks
katrā tavas elpas vilcienā, mana mīļā pēdējo reizi, kad pametu mūsu kupeju, durvīs vēl tev uzmetu spalgu skatienu, gara acīm atpakaļskata spogulī, kas man pie auss. uzmetiens izdevās neadekvāts - zibsnis, plaisa un skatiena kondensāts lāso gauss... tāds nu es stāvēju plaismotu un notecējušu spoguļausi paspēju iestindzēt atmiņā tavu profilu, garāmzibošo gaismu dīvaini krāsotu, spītīgi uzrautu snīpi, smaidot slīpi, tu, efemers rēgs manā spoguļfailā „tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī...” tā es tevi redzēju mīklaini miglaini... pa brīdim iznirst ezītis, pūce, zirga purns. piepeši sajutos neiederīgs kā maiznieks pieguļā, sliežupes krastā miklu mīklu mīcot ...jeb tas bij’ tavs gurns? ko nu te var piegulēt, mosties, sāpīgā, mosties, mana apziņa, rudenī, sūdīgs no manis aizgājējs, mana mīļā * Kor. 13:12
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|