NDZ- Mans ceļš (pa horizontāli (mazliet netīrs,bet par garu))*

pie riteņiem pielipuši māli
ceļu grib dārgi pārdot
bet es skatos uz tāli
un mēģinu cenu vārdot
pats ceļš līdzīgs ķēpim
kā brūna nopļūtīta strīpa
pāri zaļam auglības klēpim
nolicies slīpi
un izstiepis līkloču roku
bezgala garo
pa kuru kā noklīdis suns
meklējot vienīgo koku
mans nemiera gars
dvēseli baro

nav zirga
vien cilvēcīgs nespēks
stumj nevajadzīgus ratus
lai ceļmalas stabam ņirga
lai pats sevi no malas skatu
lai kauns no šī un no nākošā staba
bet tāda jau cilvēka daba
kad kaunēties grēks
ja nav zirga

līp māli glumie kā glaimi
pie ratiem ,kājām, pie sejas
varbūt tikai uz labu laimi
pa dubļiem mīcoties eju
žēl pamest tos ratus
tik ļoti pierasts pie tiem
un jātiek pa ceļu šauru vai platu
līdz pajumtei
vēl pirms lietiem

bet blakus ziedošā pļavā vārnu kājas
noliektām galvām man sveicienu māj
nesaprot viņas kāpēc pastaigājas
un pa dubļiem ceļinieki slāj

* Būs arī pa vertikāli,bet ļoti netīrs un arī par garu.