Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
tāds zaļgans aromāts (kam patīk cēls un cenzēts – nelasiet (nopietni. nevajag.))
es šodien smirdu kā vepris
šķiet, tas varētu nozīmēt arī ko vairāk, kā smirdēt, bet šodien smirdu kā vepris - un ne no viena cita, kā sevis, to nevēlos dzirdēt, un nevar neviens šodien liegt man smirdēt, jo šodien esmu, bļin, pakaļā ar galiem - un neviena cita, bet saviem, bļin, galiem. un pakaļa - ticiet man - smird ne tā vien, kad šitāda pakaļa uzsēž, tad smako ne vienu vien dien - tādēļ nelieniet čakarēt manu dvēseli šajā atejā dziļā - ja smirdu kā vepris, tad tas nozīmē varbūt arī ko vairāk kā smirdēt, un - ticiet man - skaņu, šai pakaļai plīstot, jūs negribēsiet dzirdēt - ar puff!, bļeģ, šļakatām apdirstam palikt - tad atliks vien plaukstiņas žēlīgi salikt un noņurkšķēt: pieģoģieķ, ļūcu! - tik debīli salkani jēli, kā tikai izjāti tizleņi var, jo cita ir juška, kad esi tu malā, un cita, kad sūdi pa īstam tev smadzenes skar, kad atkorķē tumšākos kaktus sev folderī vaļā un saulainais smaidiņš tad pārvēršas žultainā smīnā zaļā. jā, šodien smirdu kā vepris savu piepampušo smadzeņu perversajās rievās, un smadzeņu murskulis ļumīgi trīc kā resnās zarnas izdirsšanās no tievās - jā, lieciet to vepri mierā - tāds smaržīgs dzīvnieciņš mazs - man galvā šodien dārd pirdiena kontrabass manas deģenerācijas holandes sierā, un trīs seksīgi tārpi šo pakaļu drāž intelekts, jūtas un prāts - perversu čakarētāju konglomerāts ar psihoanalītisku pimpi drāž, laižot manu naivo dvēselīti pa riņķi, un psihopātiski profilaktiski smird mazliet zaļganā smakā, bļeģ, dirsā, pizģec - atkal iepisos savā toxiski zaļajā kakā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|