Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Gandrīz..

Es gandrīz tevi sajutu
Kā pieņeņpūku klusu,
Kā miglas vērptu šķidrautu
Un tomēr nesatiku.

Tās pieneņpūkas aizlaidās
Un šķidrauts lēni plīsa
To es gandrīz vai dzirdēju,
Bet sajūtas tad dzisa.

Es gandrīz tevi satiktu
Zem laternām kas kvēlo,
Zem liepām sarmas apdvestām,
Tik atnācu par vēlu.

Es gandrīz visu paguvu
Kad lēnām gāju ātri,
Kad klusu saucu tukšumā,
Vien aizslēgti bij vārti.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2013-09-26 15:29 
Dzejoļa rindiņa "tad klusu saucu šekumā..." īpatnēji iespārda. :)))
 laukroze  2013-09-26 15:42 
nu neko, būs jau vēl tās pieneņpūkas, savdabīgs.
 kwazimorda  2013-09-26 19:53 
Patika.
 jeep2  2013-09-26 21:58 
Patiik.
 Plaanpraatinjsh  2013-09-27 09:06 
Gandrīz ir un paliek gandrīz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?