Vēl reizi Rudens ielā

Es vakar atkal Rudens ielā biju
Tur it nekas, tā šķiet, nav mainījies
Tos pašus zvirbuļus un vārnas ieraudzīju
Tik svešāds vēsums klusi piezadzies

Tāds vārdos neizteikts, bet sajūtams ik brīdi
Un vārdi tā kā ledus kubi glāzē
Kur rudens kokteilī ir sajaukušies strīdi
Ar novītušu puķu smaržu vāzē

Ir kaut kas aizgājis pa Rudens ielas peļķēm
Vai siltums vasarīgs, vai liepā strazdu dziesmas
Skan soļi gurdeni, un samirkušām zeķēm
Nāk līdzi lapkritis un rudenīgas iesnas

Bet Rudens iela dzīvo savu dzīvi
Sasmaržojusies ar skumju parfīmiem
Var būt tie sauso lapu dūmi sīvi
Vai kāda asara no tumšiem dziļumiem

Izklīst mākoņi, un saule rudenīga
Iespīd virtuvē, un tējkanna sāk svilpot
Gadalaiku maiņai pošas Rīga
Laimīgs tas, kurš novērtēt to prot