Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...

ielūkojies manās brūnajās acīs
uzklausi beidzot, ko sirds mana sacīs
ir tā, ka vajag man piedzerties
lai skaļi es spētu tev atzīties
saprati tu šā kā tā to jūtu
un tiešām, kā tad būtu ja būtu?
lidotu es brīdi ikvienu
neatšķirtu ne nakti, ne dienu
slīktu es skūpstos tavos
vai iegrimtu sapņos savos
ai, atkal jau sanāk man sāpināt sevi
ir jāizliedz beidzot man domāt par tevi...
Viedokļi par dzejoli
 luminosa  2004-08-17 15:12 
tirii vai ritmaa =]
sev tev nesanaaks aizliegt, veel vairaak domasi
 BalticCristina  2004-08-17 16:46 
Nuja.Veel viens analfabeets,kuram klibo ne tikai ortograafija un interpunkcija,bet
arii domu formuleejums...secinaajums-taa nav dzeja,bet gan viens vieniigs
savaarstiijums,kuru nav jeegas lasiit 2reiz.
 liecika  2004-08-17 16:58 
da kaut kas līdzīgs man nāk atmiņās..:
"ir tā, ka vajag man piedzerties
lai skaļi
es spētu tev atzīties", bet tai vietā kur skaļi vaidzētu atzīties es ieliktu riktīgi
nokniebties.. ;DDDD
 BalticCristina  2004-08-17 17:04 
Liecika - tev ir suuri druumi grandiozi feina humora izjuut ;)))))) Uhhhh,kaa
nosmeejos ;))))))
 Viskijs  2004-08-17 20:52 
Njā. Maģistra grādam īsti atbilstošs vārsmojums.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?