Trīsrindu dzejolis

Telefons zvana visu rītu
Bet es, iespraudis zobos cigāru glītu
Tēloju bagātu parazītu

Pa sirmai stīgai jau matos
Bet joprojām uz jaunām meitenēm skatos
Tik staltām, kā rudzi statos

Bet desmitais tramvajs kratās
Kur tērauda milzeņi mākoņos bakstās
Un trīsburtu vārdiem tur rakstās

Jūs labprāt ņemtu par sievu
Bet nelāgas domas rakņā apziņas rievu
Un vispār – es sen mīlu Ievu

Mans telefons zvana bez mitas
Pret palodzi krusa trīsburtu kodā sitas
Varbūt celties un aiziet pie Ritas?

Pār Akmens tiltu uz mājām
Lai vējā un lietū nav jāvelkas kājām
Bez ekstrēmām atrakcijām

Cigārs sāk svilināt ūsas
Trīsburtu vārds uz sētas sargā no rūsas
Bet projām aizbaida mūzas

Nedaudz nesakarīga dzeja
Un paģiru lapseņu sakosta seja
Jautā – Kur mana Feja?

Klāt rudens ekvinokcija
Trīs signāli - un tukša ir baterija
Vai tiešām viss labais jau bija?