Ejam pastaigāt

Kad putekļi nokrīt, kad aizkrīt saule,
Tad iestājas nakts tik tumša un klusa.
Gan cilvēki klusē, gan dabā viss rimst
Un miega mākoņos sāk sapņi tad dzimt.
Man liekas, ka Zemes tai pretējā pusē,
Kāds troksnis un čala jau drebina kaulus.
Mums tikai mēnesis airē pa jumtiem
Un zvaigznes met ēnas pēc dienas tām skumstot.

Es gribētu roku sajust sev plaukstās,
Jo tumsā tā bailīgi vienam būs iet.
Kas zina vai zvaigznes nāks palīgos gausi,
Bet vispār- vai naktīs vajaga skriet?