krīt āboli...krīt

autors: taalais_sakura [dzejoļi]

klusums saplosa laiku
griež ausīs un iekustina
ābolus ābelēs
(es klausos kā tie pilnbriedā krīt)
no nekurienes izlien tumsa
pelēki savāda
un smaga it kā no svina
kurā tevi tik tikko var ieraudzīt
apkampjamies mēs
bet prātā nebijusi vakardiena
(zinu tā atnāks rīt)
ar nākotnes nastu pār plecu
starp mums būs laika uzcelta siena
un es satikšu sevi vecu
uz gājēju pārejas krustcelēs
kur maza meitene ar leļļu ratiem
nāks notriekt mani
nekauks bremzes
neviens neiekliegsies
arī ātrie neatskries
(viņiem pat nezvanīs)
jo visi tāpat redzēs
ka esmu nokritis
uz baltās joslas

klusums saplosa laiku
āboli krīt
(tieši man delnās)
bet es tumsā pūlos saskatīt
kas iet man pa priekšu
un baltas pārkrāso
joslas melnās

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
laukroze	2013-09-16 15:53
pozitīvs un pārdomu pilns.
lapsu_aacis	2013-09-16 16:14
(C) laika uzcelta siena un es satikšu sevi vecu labaakais, kas she irj.
Naktsvijole_es	2013-09-16 16:17
Uzrunā... un āboli tiešām krīt..klusumā:)
klusaisMiileetaajs	2013-09-16 18:02
Visi dzejoļi par klusumu labi. :)
assortina	2013-09-16 21:16
Rudens - ražas laiks! Labi būtu, ja kādam baltās krāsas būtu daudz! :)
forele	2013-09-17 00:54
Burvīgi, tālais. :)))
Plaanpraatinjsh	2013-09-17 08:30
Vai.
Naktsvijole_es	2013-09-17 15:35
Plp,kas ta nu,vai milzu ābols uzkrita?:)
straume22	2013-09-18 09:19
(vēlreiz pārlasa)...paldies Dievam sāku atgūties. Sāku šodien nu pašs augšas lasīt darbus,nu "marmelādes". Labāk nesāktu. Pie šī darba atguvos beidzot. Brīnišķīgs darbs. Jā.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!