Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nodzertā dzeja
vārdi paši
iznāk taisnās strīpās kā tautumeitas gatves dejā es viņas aši pie sētas pieslienu slīpi kā ielenes lētas un mēģinu apģērbt dzejā bet teikumi aizstreipuļo apstākļi nenosakāmi apzīmējumi paliek guļot kopā ar teikuma priekšmetiem rāmi arī es( turoties pie sētas) apjucis skatos kā komati nozūd ap stūri (aiziet pačurāt) bet tu atkal esi atnākusi kārtējo reizi mani rāt parasti mierīgi dusi bet kā iedzeru esi klāt sirdsapziņa novazātā ko tik pārmetoši lūri sen neuzticīgs tev esmu tagad pudele prātā tur tagad smeļu es radošo dvesmu pa malkiem tieši no kakla līdz apkārtne zeltainās atskaņās tinās protams klusēšu un neviens neuzzinās ka arī tava mīlestība akla
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|