Par dzīvo dzeju

Kad dzeja nav beigta,
Kā pievienot to?
Ar latviešu burtiem
Ko izlieto-
Gan bailīgi, droši,
Gan šā, gan tā,
Tie virknējas rindās,
Nāk sakaros.
Tie kopojas pūļos,
Tie ceļas un krīt.
Dažs aizmieg uz mūžu,
Cits pieceļas rīt.
Tiem veidojas grupas,
Tiem notiek sekss.
Dzimst atziņas jaunas,
Bet vai kāds to redz?
Kur skatās cenzori,
Vārdi kad virst.
Tiek nāk pa vienam,
Bet citureiz birst.
Un stāsta par lietām,
Ko skatīt pat kauns.
Bet gribas gan zināt-
Vecs tu vai jauns:
Kas notiek aiz stūra,
Kas risinās teltī,
Kā patīk mums lūrēt
Un gaismā TO celt.
Starp ozolu stumbriem
Caur dažādām puķēm,
Var rakstīt it visu:
Ka patīk tev skuķi,
Kas pacilā onkuļus,
Šausmina omas,
Ka dzīvē mainās,
Bet nemainās domas.
To visu var izteikt,
Viss laukā nāk,
Tomēr katram
Stipri savādāk..