Iesākts...

autors: oskarittoo87 [dzejoļi]

Gribās mazliet apstāties
Atslēgties no visa
Uz mirkli īsu
No visa paslēpties
Un ar skatienu pavērties
Naksnīgās debesīs
Tur no visa patverties
Ārā, zinu, neviens nemetīs
Vien saules lēktam speršu soli pretī
Lai arī cik tas man gadās reti
Un, lai arī saka, ka apstāties nedrīkst
Man par to visu viens pīpis
Es izbaudu mirkli
Katru
Kas uzdzirkstīj
Arī tur
Kur apdedzinos es
Varbūt arī atsvešinos es
Brīžam no realitātes
Brīžam to vēl tāli nes
....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
forma1961	2013-09-04 13:18
Jā,naksnīgas un skaidras debesis ir pasakains skaistums.Bet to dzejoļa pēdējo rindu neizprotu.
oskarittoo87	2013-09-04 14:36
Forma... Tas tāpēc, ka man iztraucēja... Nav pabeigts... Diemžēl...
Plaanpraatinjsh	2013-09-04 15:53
Es atkal vislabāk izpratu pēdējo rindu.Labs.
klusaisMiileetaajs	2013-09-04 21:09
Es atkal vidējo rindu līdz galam neizpratu.
assortina	2013-09-04 22:41
Labi iesākts -atslēgties reizēm vajag! :)
oskarittoo87	2013-09-05 23:00
Klusais, es ar vidējo nesaprotu... :D Un vispār ir arī turpinājums iesākts.. apmēram pa to pašu tēmu... Drīz izlikšu apskatei..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!