*******
sitiet mani krustā
blakus mirstošiem
tēvzemes sāniem
asiņot nav
vairs bail
es turpinu
būt latvietis
vanaga spārniem
vecvectēvu 1905-tais
krūtīs kā ogle gail
sitiet krustā
melno sotņu sūtiet
lieciet pie sienas
lodes lai miesā vaid
asinis nenopirktas
tēvzemes miesā paliks
kā laukakmens pamats
tās rītdienai
Viedokļi par dzejoli |
gobis |
2013-08-25 20:37 |
blakus mirstošās... |
klusaisMiileetaajs |
2013-08-25 20:45 |
Kaut kā vienlaicīgi ir lepnums, ir bailes pārņēma sirdi. |
Diena |
2013-08-25 22:22 |
KlM - man arī... |
forma1961 |
2013-08-26 11:22 |
es turpinu
būt latvietis
Vai tu par to kādreiz esi šaubījies,ja jā,tad tas ir slikti. |
Plaanpraatinjsh |
2013-08-27 08:17 |
Spēcīgi. |
malva |
2013-08-27 21:21 |
piUniigi (oho Tautas dzejsnieces un komunistiskā darba - latviešu valodas piesmiešanas trieciennieces vārdiem runājot) jāraud .... |
malva |
2013-08-27 21:24 |
`..blakus mirstošiem tēvzemes sāniem..` |
_deggunnoiser_ |
2013-08-29 03:55 |
galvenais, lai viducis izdzīvo, tie sāni var nosprāgt
[tā bezceremoniāli kaut kur no labējā flanga puses nopurpina]
[tad mazliet padomā]
vispār, nē - profesionāla, labi atstrādāta miršana var būt visai kreatīvi iedvesmojoša - lai vēl kādu brīdi pamirst
[tad vēl mazliet padomā]
bet par tiem spārnotajiem latviešiem ar miesās vaidošajām lodēm, kuri veic asinspārliešanu vēl nedzimušās tautnākotnes augsnes fundamenta iežiem, - pavisam neslikti, nu gluži, kā no aizkapa ieskanējusies vectēva šņaucamtabaka...
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|