Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

*******

sitiet mani krustā
blakus mirstošiem
tēvzemes sāniem
asiņot nav
vairs bail
es turpinu
būt latvietis
vanaga spārniem
vecvectēvu 1905-tais
krūtīs kā ogle gail
sitiet krustā
melno sotņu sūtiet
lieciet pie sienas
lodes lai miesā vaid
asinis nenopirktas
tēvzemes miesā paliks
kā laukakmens pamats
tās rītdienai
Viedokļi par dzejoli
 gobis  2013-08-25 20:37 
blakus mirstošās...
 klusaisMiileetaajs  2013-08-25 20:45 
Kaut kā vienlaicīgi ir lepnums, ir bailes pārņēma sirdi.
 Diena  2013-08-25 22:22 
KlM - man arī...
 forma1961  2013-08-26 11:22 
es turpinu
būt latvietis
Vai tu par to kādreiz esi šaubījies,ja jā,tad tas ir
slikti.
 Plaanpraatinjsh  2013-08-27 08:17 
Spēcīgi.
 malva  2013-08-27 21:21 
piUniigi (oho Tautas dzejsnieces un komunistiskā darba - latviešu valodas
piesmiešanas trieciennieces vārdiem runājot) jāraud ....
 malva  2013-08-27 21:24 
`..blakus mirstošiem tēvzemes sāniem..`
 _deggunnoiser_  2013-08-29 03:55 
galvenais, lai viducis izdzīvo, tie sāni var nosprāgt
[tā bezceremoniāli kaut kur no
labējā flanga puses nopurpina]

[tad mazliet padomā]
vispār, nē - profesionāla,
labi atstrādāta miršana var būt visai kreatīvi iedvesmojoša - lai vēl kādu brīdi
pamirst

[tad vēl mazliet padomā]
bet par tiem spārnotajiem latviešiem ar miesās
vaidošajām lodēm, kuri veic asinspārliešanu vēl nedzimušās tautnākotnes augsnes
fundamenta iežiem, - pavisam neslikti, nu gluži, kā no aizkapa ieskanējusies vectēva
šņaucamtabaka...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?