Melīgs kino

Tā bija pelēka un lietus pilna diena
Viļņos mirka mākoņsegas gals
Jūs, slēpāties no brāzmas pieskāriena
Un nedzirdējāt, kā skan jūras balss

Ne bērna krastmalā, un arī it ne suņa
Kas redzētu, kā nāras krastā brien
Vien zvejnieciņš uz noplukuša kuģa
Ar nosalušām rokām mezglus sien

Man tiešām žēl, ka bijāt aizsnaudušies
Un pēdas smiltīs vēji izdzēsuši
Kur zirgi aizauļoja, brīvē izlauzušies
Uz nāru pļavām, gana kalpojuši

Kad vakarā būs pierimušas brāzmas
Varavīksne rādīs gaismas spektru
Un tukšos staļļos klusums kā pēc drāmas
Ar skaidās salauzīto žoga perimetru

Varbūt kāds brīnīsies par jūras zālēm
Kas plīvo, ceriņkrūmā ieķērušās
Par gliemežvākiem, kuri čukst par tālēm
Un dzintarakmentiņos slēgtām mušām

Bet pašcieņu ar izplūkātām spalvām
Jūs paslēpsiet zem siltā dūnu deķa
Un pārmetumu šalts pār suņu galvām
Tā skalos jūsu dvēseli no pleķa

Un kurš gan ticēs žūpam zvejnieciņam
Kurš krogā savus brīnumstāstus teic
Šeit valda radio ar greizām laika ziņām
Bet melīgs kino jūsu prātus sveic