Aizejot savu ceļu

Par tevi dažreiz domāju,
Kad mēness rasā mazgā seju.
Kad circens spēlē aizkrāsnē,
Kad zvaigznes klusās vērot eju.

Vēl nezinu, kur ceļi tālāk vīsies
Vai vēji pēdas slaucīs gravās.
Vai mani satiekot, tu izbrīnīsies
Un kļausi mani rokās siltās savās.

Es esmu aizgājis no visa tālu,
Pat tālāk nekā polārzvaigzne zied.
Un ceļam mūžam neredzēšu galu,
Ja sācis esi, tad nāksies tālāk iet.

Ar tevi kopā ilgus, skaistus gadus,
Bet mūžībai tas tikai mirklis īss.