Izabellai

Kam raudi tu, ak daiļā Izabella?
Kāds lācis tevi saminis?
Vai tev šī diena liekas grūta,
Jo Donžuāns guļ aizmidzis.

Tu neraudi, ja Rimī pārdod sieru,
Kas Francijā jau sapuvis.
Un virsū dzerot Alpu kazas pienu,
Tu pārdomā sev grūto likteni.

Pār tavu galvu mākoņaitas bizo
Uz trijām aizlec traumēts sienāzis.
Un gaužas asaras pār krūtīm lēji,
Kad durvīs lauzās dzēris vēstnesis.

Pie tavām kājām laizās taksis
Un taurē iepūš smaidīgs šoferis.
Lai līgo grīdas, nodreb meži
Es tevi neesmu gluži aizmirsis.