Kārtējo reizi nē...

Un pat ja nespēju būt līdzās
Tā kā to vēlos
Es
Tik un tā nemainos domās
Jūtos mazliet nomākts
Bet tas tā
Tas
Mani tāpat nepasargās
Turpināt ceļu kā iesākts
Sviests kāds?
Tu saki
Man kārtējo reizi nē
Bet es nespēju apstāties te
Nespēju
Uzreiz ne
Un nevēlos ar nemaz
Tev to tāpat iespējams nesaprast
Ko mans te vāras ar
Visām tām domām, kas galvā skan
Un
Tāpat zinu, ka nemainīties man
Zinu, ko es vēlos
Zinu, ka Tu esi tāda
Kā tas tēls, kas sapņos manos kvēlo
Nē
Tu netēlo
Un netēloju es
Varbūt vienkārši laiks nav īstais
Negribas man nīst vairs
Gribas apstāties un ieelpot īstu gaisu
Īstu Tevi... Tik skaistu
Un negribas...
Nākotnē par sevi domāt
Kāds es biju muļķis, ja tā vienkārši projām Tevi laistu...
Es Tev to nepiedotu, ja Tu tā vienkārši
Man izgaistu...